No 21. līdz 23. janvārim Polijā, Gdaņskā norisinājās 4. starptautiskā projekta “Pilsētu mobilitātes pasākumu plāni” (Plans for Urban Mobility Actions, PUMA) tikšanās, uz kuru devās Attīstības un uzņēmējdarbības daļas projektu vadītājas Ilva Markus-Narvila un Madara Blūma, domes priekšsēdētāja vietnieks Attīstības jautājumos Raivis Kalējs un deputāts Andrejs Radzevičs.
Projekta galvenais mērķis ir izstrādāt Dienvidkurzemes novada mobilitātes plānu. Šī projekta vadītāja Ilva Markus-Narvila uzsver, ka tikšanās galvenais uzdevums bija starpposma pārskata sagatavošana, projekta progresa un sasniegumu analīze, partneru ieguldījuma prezentācijas.
Tikšanās laikā projekta partneri dalījās pieredzē ar īstenotajām pilotaktivitātēm, veiksmēm un neveiksmēm, kas bijušas līdz šīm. Trīs dienu garumā Dienvidkurzemes novada delegācija guva plašu informāciju par dažādām mobilitātes aktivitātēm Gdaņskā, apmeklēja satiksmes departamenta vadības centru, tikās ar dažādu jomu ekspertiem, izspēlēja lomu spēli mobilitātes plāna apstiprināšanā un piedalījās aktīvās darba grupās, risinot dažādas projektu partneru ar mobilitāti saistītas situācijas.
Projektu vadītājas no šī pieredzes brauciena atgriezās ar citādāku skatu uz ierastajām lietām, jaunām idejām un problēmu risināšanas veidiem, ieteikumiem mobilitātes aktivitāšu plānošanā un iedvesmu aktīvi darboties tālāk jau iesāktajos projektos.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Attīstības jautājumos Raivis Kalējs par projekta tikšanos stāsta: “Projekta partneru tikšanās Gdaņskā bija vērtīga, lai redzētu citu valstu praksi mobilitātes jomā. Noteikti var aizgūt idejas, ko attīstīt Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā, piemēram, velosipēdu lietošanas veicināšanas kampaņas, aizslēdzamas velosipēdu novietnes pie daudzdzīvokļu namiem, mobilitātes punktus u.c. Protams, nozīmīgi ir ieguldīt ceļu un ielu infrastruktūrā, lai veicinātu drošu pārvietošanos iedzīvotājiem. Citu valstu pieredzes uzklausīšana ir vērtīga, bet pareizas plānošanas pamats ir datu apkopošana un analīze. Ticu, ka mobilitātes plāns iekļaus pamatotu datu analīzi un ieteikumus, kā uzlabot sabiedrības pārvietošanos gan Dienvidkurzemes novadā, gan Liepājā.”
Savukārt domes deputāts Andrejs Radzevičs savā pieredzē dalās ar sekojošām atziņām: “Partneri ir ļoti atšķirīgi un risināmās problēmas un izaicinājumi ir pat brīžiem pretēji. Lielākās pašvaldības pārsniedz 400 000 iedzīvotājus, Liepājas pilsēta salīdzinoši ir viena no mazākajām. Dienvidkurzemes novada pašvaldība ir atšķirīga ar to, ka Eiropas uzskatā tā ir lauku teritorija.”
No partneriem vislīdzīgākie izaicinājumi ir Itālijas, Čento pašvaldībai, kur būtiskus izaicinājumus ir radījuši migrācijas procesi, jo ir liela sabiedrības daļa, kura nav piemērota tradicionālajiem Itālijas lauku mobilitātes paradumiem. Secinājums: Latvijā atšķirībā no Itālijas ir daudz labāks un iedzīvotājiem stipri draudzīgāks nodrošinājums.
Bija vērtīgas Polijas Nacionālā URBACT punkta koordinatora Aldo Vargas- Tetmajer atziņas, ka nav nepieciešams dokuments, kurā “lej ūdeni”, bet gan ir nepieciešams šī projekta ietvaros risināt konkrētus jautājumus. Vienlaikus pēc iepazīstināšanas ar Dienvidkurzemes novada ģeogrāfisko un apdzīvojuma struktūru ir nepieciešams to tomēr fiksēt dokumentos.
Pēc brauciena gūtā atziņa: daudzviet (arī zaļā kursa ietvaros) konfliktē pilsētu mobilitātes risinājumi ar lauku iedzīvotāju sociālām un ekonomiskām interesēm.