25. februārī Dienvidkurzemes novada pašvaldībā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki, absolventi un studējošie, kas iesaistījušies Kazdangas kultūras mantojuma pētniecībā (Zane Grigoroviča, Ieva Vītola, Luīze Frančeska Dakša, Lote Katrīna Cērpa, Diāna Mierture, Anna Lauska, Justīne Dižpētere, Krišs Grunte) tikās ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības un Kazdangas kopienas pārstāvjiem, lai prezentētu divu zinātniski pētniecisko projektu rezultātus, kas veltīti Kazdangas kultūras mantojumam un aktualizētu Kazdangas kultūras mantojuma nozīmi novadā.
Kazdangas dzīvais kultūras mantojums LKA pētnieku un studentu intereses lokā ir jau kopš 2023. gada, kad uzsākta Kultūras akadēmijas atbalstītā projekta “Dzīvais Kultūras mantojums Kazdangā” īstenošana. Šajā projektā izzināja Kazdangas iedzīvotāju nemateriālā kultūras mantojuma prakses, kā arī īpaša uzmanība pievērsta Kazdangas kopienas struktūrai. Tā paša gada vasarā veikts lauka darbs – intervējot 24 kazdandzniekus, ievāca plašu materiālu, kas divu gadu garumā izmantots pētniecībā. Lai veicinātu vietējās kopienas izpratni par dzīvo kultūras mantojumu un tā saglabāšanas nozīmi, 2024. gada vasarā LKA pētnieki Kazdangā organizēja semināru, iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar pētījuma rezultātiem. Semināra noslēgumā notika diskusija, cenšoties kopā ar kopienas pārstāvjiem meklēt risinājumus unikālā Kazdangas mantojuma (tostarp Kazdangas pils un muižas kompleksa) saglabāšanai un ilgtspējai.
Savukārt 2024. gadā turpināja Kazdangas dzīvā kultūras mantojuma pētniecība projektā “Kazdanga – no vietu stāstiem līdz kopienas identitātes tīklošanai un kultūras mantojuma digitalizācijai”, attīstot digitālo rīku, ar kura palīdzību iespējams kartēt Kazdangas kultūras mantojuma elementus. Projekta ietvaros ar digitālās kartēšanas metodi reprezentēti un padarīti pieejami plašākai sabiedrībai pētniecības procesā iegūtie dati par Kazdangas mantojumu, sagatavota Kazdangas kultūrtelpas karte ar kultūras mantojuma liecībām – attēliem un aprakstiem, kā arī atvērtā piekļuvē pieejama datu kopa.
Prezentācijas laikā projektu vadītāja Zane Grigoroviča kopā ar studējošajiem iezīmēja projektā paveikto, akcentējot dalību vairākās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī sagatavoto zinātnisko publikāciju klāstu, Tradicionālās kultūras pētniece Ieva Vītola raksturoja Kazdangas dzīvā kultūras mantojuma vērtības, bet humanitāro digitālo zinātņu lietpratēja Luīze Frančeska Dakša iepazīstināja klātesošos gan ar izveidoto rīku, gan kā informācija tiek apstrādāta un pievienota, veidojot digitālo karti, kas būs noderīga gan pētniekiem, gan iedzīvotājiem, skolēniem, skolotājiem, muzejiem, bibliotēkām u.c. iestādēm, kā arī tūrisma veicināšanā, zīmolvedībā un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.
Tikšanās laikā atklājās gan kazdandznieku, gan Dienvidkurzemes novada pašvaldības interese par šobrīd aktuālo digitālo humanitārās zinātņu rīku pielietojamību, kā arī vēlme sadarboties ar LKA pētniekiem mācību kursu veidošanā pētnieku vadībā.
Digitālā rīka lietošanas tiesības nodos š.g. maijā Māteru Jura Kazdangas pamatskolai, Kazdangas pagasta bibliotēkai, Kazdangas muzejam un biedrībai "Kazdangas dzirnavas", kā arī Dienvidkurzemes novada pašvaldībai.
Informāciju sagatavoja:
Zane Grigoroviča,
Latvijas Kultūras akadēmijas mākslas vēstures docente