Arī šogad Aizputes novadpētniecības muzejs turpina doties kopīgā un atšķirīgā meklējumu ceļojumā. Šoreiz – Aizputes bijušo iedzīvotāju – vācbaltiešu un ebreju kopienu atstātajā kultūrvēsturiskā mantojumā Aizputes pilsētā.
Kurzemes mazpilsētai Aizputei ir sena vēsture. Šogad tā svinēja savas pastāvēšanas 776. gadskārtu, tādēļ var teikt, ka Aizpute ir vieta, kuras ielās satiekas gadsimti. Gadiem ejot, jo īpaši 20. gadsimtā, pilsēta piedzīvoja lielas pārmaiņas ne tikai tās vizuālajā izskatā, bet arī iedzīvotāju nacionālajā sastāvā. Aizputē līdzās pamatnācijai dzīvoja un pastāvēja lielas vācbaltiešu (līdz 30.10.1939.) un ebreju kopienas (līdz 26.10.1941.), kas pilsētai deva tās vācisko nosaukumu – Hasenpoth. Šī multikulturālā vide Aizputē ir izveidojusi savdabīgu kultūrvēsturisko mantojumu, kas turpina dzīvot vienuviet ar pilsētas šodienu. Vācbaltiešu un ebreju celtās mājas, kas veido pilsētas vēsturiskā centra koka arhitektūru, ir kā muzejs zem atklātām debesīm. Tās, kā pilsētas kultūrvēstures liecības, glabā un nemitīgi papildina stāstus par to reiz bijušajiem un tagadējiem iemītniekiem – Aizputes iedzīvotājiem, viņu sadzīvi, nodarbošanos, kultūras tradīcijām. Šos stāstus pētīt, izzināt, izstāstīt nākamajām aizputnieku paaudzēm un popularizēt pilsētas viesiem, ir muzeja uzdevums.
Kopīgā un atšķirīgā meklējumiem izvirzījām mērķi veicināt dažādu paaudžu Aizputes pilsētas, Dienvidkurzemes novada un tā tuvākās apkārtnes iedzīvotāju un tūristu iesaistīšanos unikālā un savdabīgā Aizputes daudznacionālā kultūras mantojuma, tās agrāko iedzīvotāju nacionālo kopienu – vācbaltiešu, latviešu un ebreju tradicionālo zināšanu un amatu prasmju izzināšanas, dokumentēšanas, praktizēšanas, saglabāšanas, pārmantošanas un attīstības procesā.
Šī mērķa realizēšanai muzejs sagatavoja un iesniedza divus projektu pieteikumus: “Kopīgo un atšķirīgo meklējot: Aizputes vācbaltiešu, ebreju un latviešu veidotais kultūrvēsturiskais mantojums” Kurzemes plānošanas reģiona “Kurzemes kultūras programmas 2024” ietvaros realizētajai VKKF mērķprogrammai “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma” un “Ebreju kultūras mantojums Aizputē” – Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fondam. No abiem fondiem kopumā tika saņemts 5555 eiro finansējums, bet Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes līdzfinansējums abu projektu realizācijai ir 1421 eiro.
Abos projektos plānotās aktivitātes veido trīs savstarpēji saistītu pasākumu ciklus. Šobrīd jau ir realizēta daļa no projektu aktivitātēm: ir izgatavotas 78 “Virtuālo mājas grāmatu” plāksnītes, kas pildīs gida funkcijas, radot iespēju viedtālrunī lejupielādēt un izvēlētajā valodā izlasīt un iepazīt konkrētās mājas/objekta stāstu – Aizputes kultūrtelpas savdabības liecību. “Virtuālo mājas grāmatu” plāksnītes izvietotas pie namu fasādēm un objektiem Aizputes vēsturiskajā centrā, savukārt informatīvā plāksne par jaunizveidoto virtuālās pastaigas maršrutu atrodas pie Aizputes TIC. Jaunais piedāvājums izveidots ar mērķi popularizēt un padarīt vēl pieejamāku Aizputes novadpētniecības muzeja mājaslapā www.aizputesmuzejs.lv publicēto informāciju “Virtuāla pastaiga pa Aizputi pirms 100 gadiem un šodien” pilsētas vēstures interesentiem un viesiem.
Vasaras izskaņā projekta “Ebreju kultūras mantojums Aizputē” ietvaros sadarbībā ar biedrību “Rīgas ebreju kopiena” notika “Ebreju kultūras diena”, kurā ikvienam interesentam bija iespējams piedalīties ekumeniskajā aizlūgumā pie holokausta upuru piemiņas akmens, kas novietos pēc aizputnieku iniciatīvas pilsētas pievārtē Dzirkaļu mežā, iepazīt ebreju kultūru, tradīcijas, svētkus, Aizputes ebreju kopienas vēsturi un ebreju kulināro mantojumu, pašu rokām izcepot ebreju maizi jeb halu. Pēc 83 gadu pārtraukuma, kuru laikā ir izaugušas vairākas aizputnieku paaudzes, Aizputes sinagogā atkal skanēja ebreju valoda Rīgas ebreju kopienas jauktā kora “Šofar” dziedātajās dziesmās ivritā, jidišā un latino valodās.
Rudens mēnešos turpināsim meklēt kopīgo un atšķirīgo sadarbībā ar Latviešu – vācbaltiešu centru “Domus Rigensis”, izzinot Aizputes vācbaltiešu kopienas vēsturi, kultūru, tradīcijas un kulināro mantojumu.
17. oktobrī muzejā būs iespējams noklausīties filoloģes – ģermānistes, Latviešu – vācbaltiešu centra biroja vadītājas Noras Rutkas lekciju “Vācbaltiešu kultūra, tradīcijas, svētki” un Latvijas universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesores, literatūrzinātnieces, vācbaltiešu kultūrvēstures speciālistes Māras Grudules lekciju “Vācbaltiešu virtuve un kulinārais mantojums”, bet pēcāk muzeja Saimes istabā Alsungas dižsaimniece Laila Puķīte vadīs vācbaltiešu tradicionālo ēdienu gatavošanas meistarklasi.
Savukārt 10. oktobrī ciklā “Zaļā aptieka” notiks meistardarbnīcas “Drogu tinktūru un eliksīru gatavošana mājas aptieciņai” un “Ārstnieciskie vīni”, kuras vadīs savvaļas augu lietošanas iespēju pētniece Vaira Kārkliņa, bet 26. oktobrī savas durvis vērsim “Kurpnieka darbnīcai”, kurā Gunas Zommeres vadībā gatavosim tradicionālā Kurzemes “rozīšu purngala” pastalas, bet 30. oktobrī būs iespējams pašu rokām izgatavot filcētu bereti Santas Šīravas vadītajā “Cepurnieka darbnīcā”. Nodarbību laikus skatīt izdevuma rakstā “Pasākumu plāns”.
Ļoti ceram, ka iedzīvotāju lielā atsaucība un ieinteresētība jau īstenotajās un turpmākajās projekta aktivitātēs dos savu artavu Aizputes savdabīgās kultūrvēstures izzināšanā, saglabāšanā, popularizēšanā un saliedētas, atvērtas un pilsoniski aktīvas sabiedrības veidošanā un pastāvēšanu Aizputē.
