Pateicoties Apriķu muižas darbinieku neatlaidīgai iniciatīvai un finansiālajam atbalstam no Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dienvidkurzemes novada pašvaldības šī gada vasarā iesākts darbs pie Apriķu kungu mājas dārza puses frontona atjaunošanas, ko veic SIA “Petra Consulting” restauratore Madara Rasiņa, restaurācijas metodes pilnībā balstot uz cieņu pret oriģinālajiem materiāliem.
Cilnis radīts muižas celtniecības pirmsākumos – ap 1745. gadu un attēlo grezni savītus tā laika ēkas īpašnieka Kristofera Frīdriha fon der Osten Sakena (Christofpher Friedrich von der Osten Saken, 1697-1759) iniciāļus un putti figūriņas, kas katra simbolizē kādu amatniecības vai mākslas veidu. Šis cilnis ir ne tikai Kurzemes vai Apriķu bagātība, bet arī Latvijas un Baltijas mēroga zīmīgs baroka laika mākslas darbs ar augstu māksliniecisko un amatniecisko kvalitāti. Tā autori visticamāk ir vācu zemes prasmīgie meistari, kas tajā pašā laikā izrotājuši turpat netālu esošo vērtīgo arhitektūras un mākslas pieminekli – Apriķu baznīcu.
Cilnis no dārza puses muižas apmeklētājiem bija redzams līdz apmēram 1860. gadam, kad tam priekšā uzcēla koka veranda. Iespējams, Otrā pasaules kara laikā vai neilgi pēc tam šo verandu nojauca. 1952. gadā uzbūvēja jaunu mūra veranda, ko redzam arī šodien. Apriķu muižas D frontons kopš tā laika atrodas ēkas bēniņos un nav redzams plašākam apmeklētāju lokam. Jau 1974. gadā, kad Rundāles pils muzeja darbinieki, apsekojot muižu, fiksēja, ka liela daļa ciļņa ir zudusi - mēģinot pasargāt vismaz vienu ciļņa posmu no tālākiem postījumiem, pārvietoja to uz Rundāles muzeju.
Apriķu muižas uzturēšana labā stāvoklī prasa gan daudz laika, gan līdzekļu. Tomēr par spīti grūtībām, tā tikusi rūpīgi kopta – gan tad, kad tajā mājoja Apriķu pamatskola, gan pēc skolas likvidācijas 2018. gadā. Darbi veikti pakāpeniski – remontēti gan ēkas pamati, gan mainīts jumta segums, veikts fasādes remonts un mainīti ēkas logi, restaurētas gan parādes durvis un krāsns, gan arī ziemeļu fasādes frontons. Savu kārtu uz atjaunošanu ir sagaidījis arī dienvidu frontons – tam iepriekš veikta apsekošana un pirmsrestaurācijas izpēte, bet šogad veikta viena posma restaurācija. Ciļņa daļa attīrīta no piesārņojuma, un trauslais akmens stiprināts pēc mūsdienu saudzīgākajām metodēm, lai nākotnē varētu gan turpināt ciļņa izpēti, gan maksimāli saglabātu vēsturiskā materiāla autentiskumu.
Cilnim šajā gadā tiks izstrādāta restaurācijas darbu tālākā programma, darbam piesaistot arī tēlnieku, lai nākotnē muižas apmeklētāji varētu skatīt bagātīgo akmens cilni tādu, kāds tas ir bijis vēl 1949. gada fotoattēlā – grezns tēlniecības mākslas darbs kā zīmīgākais rotājums Apriķu muižas dārza puses fasādei.
Projekta kopējais budžets 5932,60 EUR, VKKF finansējums 2500 EUR un Dienvidkurzemes novada pašvaldības finansējums 3432,60 EUR.
VKKF projekta īstenotājs ir Dienvidkurzemes novada pašvaldība - Apriķu muzeja vadītāja Aina Cērmane, projektu vadītāja kultūras jomā Kristīne Liepa, projektu vadītāja infrastruktūras attīstības jomā Gita Golubova, Kultūras mantojuma aizsardzības inspektore Ilze Bernāte.
Vēsturiskais attēls ar Apriķu muižas D frontonu, Foto autors: A. Holcmanis, 1949. gads, NKMP DC arhīvs
Ciļņa kopskats pirms restaurācijas. Foto: M. Rasiņa, 2021
Frontona fragments, kam šajā vasarā veikti restaurācijas darbi. Attēla centrā uz molberta - ēkas īpašnieka Osten-Sakena otrās sievas Juliānas fon den Brinkenas dzimtas ģerbonis. Foto: M. Rasiņa, 2022
Madara Rasiņa,
restauratore