Dienvidkurzemes novada administratīvajā teritorijā atrodas vairākas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuru kategorijas (piemēram, dabas parks, dabas liegums) nosaka likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām". Tādējādi šīs aizsargājamās teritorijas atrodas īpašā valsts aizsardzībā un ir apsaimniekotas konkrētiem mērķiem un nolūkiem.
Katram īpaši aizsargājamas dabas teritorijas veidam lielākoties ir atsevišķs normatīvs akts, kurš izdots Ministru kabineta (MK) noteikumu veidā (piemēram, MK noteikumi Nr. 506 "Dabas parka "Bernāti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", MK noteikumi Nr. 238 "Dabas lieguma "Ziemupe" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi").
Viens no īpaši aizsargājamu dabas teritoriju izveidošanas mērķiem ir aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.), tādējādi īpaši aizsargājamās teritorijās ir noteikti ierobežojumi, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu, telts izmantošanu, kā arī uz ugunskura kuršanu. Gadījumos, ja konkrētai īpaši aizsargājamai dabas teritorijai nav izstrādāti individuālie aizsardzības noteikumi, kontrolējošās institūcijas (tai skaitā Dienvidkurzemes novada pašvaldības policija) izmanto MK noteikumus Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".
Izplatītākās domstarpības starp Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas amatpersonām un dabas liegumu, dabas parku apmeklētājiem rodas jautājumos par pārvietošanos ar mehāniskiem transportlīdzekļiem un to novietošanu stāvēšanai. Viens no izplatītākiem pārkāpēju argumentiem ir aizliegumu zīmju neesamība Ceļu satiksmes noteikumu (MK Nr. 279) izpratnē. Kā pretargumentu varētu minēt, ka ceļu satiksmes regulējošas ceļu zīmes tiek izmantotas satiksmes regulēšanai ceļu satiksmē. Savukārt "ceļa" definīcija ir noteikta Ceļu satiksmes likumā (ceļš – jebkura satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas)).
Ne visas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mežos iebrauktās transportlīdzekļu riepu nospiedumu pēdas, kas ir iebrauktas personu prettiesiskas rīcības dēļ, tiek uzskatītas par ceļu. Ir gadījumi, kad iespējamais pārkāpējs savu rīcību pamato ar Mežu likumā ietverto regulējumu, taču jāņem vērā, ka darbība notiek īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" būs speciāls likums, kam pakārtotie normatīvie akti ir speciāls likums attiecībā pret Mežu likumu, un speciālais likums gūst virsroku pār vispārīgo likumu.
Kā attaisnojumu savai rīcībai personas min to, ka neesot zinājušas, ka atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, taču tas nav apstāklis, kas izslēgtu personas administratīvo atbildību. Var piekrist, ka dabā ir grūti noteikt, konkrēti kādā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas kategorijā persona atrodas, būtu jāņem palīgā navigācijas rīki un jāvadās no speciālām informatīvām zīmēm – zaļas krāsas kvadrātveida laukuma ar ozollapas piktogrammu. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" minētās zīmes izveidošanu un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar pašvaldību.
Tuvākajā laikā Dienvidkurzemes pašvaldība plāno izvietot papildu informācijas zīmes par to, ka konkrētā vieta ir īpaši aizsargājama un pa to aizliegts pārvietoties ar mehāniskiem transportlīdzekļiem. Veikta apsekošana, un minētās zīmes izvietos tur, kur visvairāk konstatē pārkāpumus. Zīmju izvietošana ir brīvprātīga iniciatīva, un to neesamība nav pamats tam, lai personu atbrīvotu no administratīvās atbildības.
Noslēgumā pašvaldības policija atgādina, ka uzvedības normas, neatļauto darbību kopumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās regulē konkrētai vietai izstrādāti un pieņemti Ministru kabineta noteikumi, ja tādu nav, tad jāvadās no MK noteikumiem Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" un atbildība ir paredzēta likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām".
Ja pārkāpējs nepiekrīt Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijas inspektoru lēmumam, pareizākā rīcība būtu nekonfliktēt ar amatpersonu, bet Administratīvās atbildības likumā noteiktā kārtībā pārsūdzēt lēmumu augstākai amatpersonai, pamatojot ar saviem argumentiem.
Informāciju sagatavojusi
Dienvidkurzemes novada
Pašvaldības policija